‘’Zero waste’’ – dzīve bez atkritumiem.

Kad tas radās un vai tas ir iespējams?

2017. gadā Eiropas Savienība veica datu apkopojumu, kurā noteica, ka katrs tās iedzīvotājs gadā vidēji saražo 487 kilogramus atkritumu (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-eiropa-atkritumus-parstrada-bet-latvijai-aizradijums.a317649/). Ņemot vērā, ka šobrīd ES teritorijā dzīvo 513 miljoni iedzīvotāju, kopējais atkritumu daudzums ir vairāki tūkstoši tonnu.

Pateicoties šādiem pētījumiem, cilvēki ir sākuši meklēt alternatīvas plastmasai un vienreizlietojamiem sadzīves priekšmetiem. Vispazīstamākais ir ‘’Zero waste’’ jeb bezatkritumu dzīvesveids.

Pirmo reizi ideja par dzīvi bez atkritumiem radās jau 2000. gadu sākumā, bet par šī dzīvesveida uzsācēju tiek uzskatīta Bea Džonsone, kura kopā ar savu ģimeni dzīvo pēc ‘’zero waste’’ principiem jau vairāk nekā desmit gadus. Šī kustība popularitāti guva ap 2016. gadu, kad cilvēki sāka pamanīt vides problēmas, un rada vēlmi tās risināt.

Bezatkritumu dzīvesveids nozīmē, ka cilvēki dzīvo neradot atkritumus, meklējot veidus kā aizstāt vienreizlietojamos iepakojumus, dažādas higiēnas preces un plastmasas izstrādājumus.

Photo by Anastasiia Rozumna on Unsplash

Daži piemēri:

1. Vienreizlietojamo plastmasas ūdens pudeli nomaina uz daudzreiz lietojamu ūdens pudeli.

2. Plastmasas maisiņus aizvieto ar vairakkārt lietojamiem auduma maisiņiem.

3. Lietot kompostējamu zobu birsti.

Saraksts varētu būt nebeidzami garš, bet šīs ir pamata lietas, ar kurām ir visvieglāk sākt, lai samazinātu atkritumu daudzumu savā ikdienā.

Katrs ‘’zero waste’’ pārstāvis ir teicis, ka viss ir jādara pamazītēm, ar maziem solīšiem. Nekas nav jāsasteidz. Mēs nevaram savu dzīvi pagriezt pa 180 grādiem vienas dienas laikā. Tas ir garš process un tas ir jāizbauda.